Tiecos uz profesionāla rakstnieka statusu - uz pilnu slodzi literatūrā.
Esmu gatavs ziedot savu vienīgo mūžu šajā fiziskajā ķermenī, lai izkoptu savu daiļrades metodi, radošo individuālo rokrakstu, ko atpazītu, cienītu un izvēlētos Jūs - mani lasītāji.
Romānu rakstīšanā sakausēju dzimtas sāgas, vēsturiskus, reālus notikumus, faktus ar neparastiem varoņiem, dēkām un pārdabiskiem elementiem, to pārlejot ar gardu humora mērci. Esmu gatavs radoši sasaukties un sacensties ar latviešu romānistiem - Vili Lāci, Pāvilu Rozīti, Rutku Tēvu un Aleksandru Grīnu. Vai tas būs izdevies, par to lai spriež biogrāfi un literatūrzinātnieki.
Manās grāmatās jūs - lasītāji, nedrīkstētu just manu piepūli, sviedrus, visam jātop ar elegantu vieglumu.
Kreatīvās domāšanas un literatūras dizaina meistarklase
Kreatoloģija: “Nepieciešami tālāki pētījumi!”
Dodoties uz tikšanos Kreativitātes zinātniskajā institūtā (KZI), uz
mirkli iztēlojos ceļamērķi kā vienā no brāļu Strugacku romāniem
aprakstīto "Brīnumdarīšanas un burvestību zinātniski pētniecisko
institūtu", jo tā pētāmais objekts man tiešām šķita brīnumiem un
burvībām radniecīgs. Taču lai institūta dāmas man piedod šo fantāzijas
rotaļu, jo tobrīd vēl biju virspusēju pieņēmumu varā. Desmit gadu
pavadījušam dažādu reklāmas aģentūru kreatīvajos departamentos, man
joprojām nebija skaidrs, kas tā kreativitāte tāda ir, un tādēļ biju
visai pārsteigts, internetā uzejot ziņas, ka tepat Imantā attīstās
pavisam jauna zinātne - kreatoloģija. Turpat tīmeklī bija rakstīts, ka
KZI darbojas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas
paspārnē un ka to vada Dr. psych. prof. Rita Bebre. Biju lasījis
arī, ka institūts pastāv jau vairākus gadus, organizējis desmit
starptautiskas konferences un izdevis piecus zinātnisku rakstu
krājumus. Pretēji iedomātajam saruna ar Ritu Bebri risinājās pavisam
ikdienišķā birojā lietišķā atmosfērā. Pirmais, ko profesore uzsver, ir -
kreatoloģija ir viņas pašas radīta starpnozaru zinātne, kas cēlusies no
pieredzes daiļrades psiholoģijas pētīšanā caur mirklīgu domas
uzliesmojumu. Tikai pēc šī radošā akta zinātniece noskaidrojusi, ka
kreatoloģijai veltīti žurnāli jau tiek izdoti Irānā un Japānā. Tagad
esot izveidojusies laba starptautiska sadarbība. Vārda "kreativitāte"
vietā mierīgi varot lietot vārdu "radošums", jo tas ir terminoloģijas
komisijas oficiāli atzīts. Savukārt, runājot par personības
kreativitātes attīstīšanu, Rita Bebre iesaka lietot vārdu "atraisīt",
tātad skatīt kreativitāti nevis kā potenciāli izaudzējamu, bet
personībai pilnā mērā piemītošu, tikai kaut kādu iemeslu dēļ
"sasaistītu" īpašību. Tālāk uzzinu, ka pasaulē populāra ir kreativitātes
pētniecība tādās jomās kā bizness un menedžments, turpretī KZI vairāk
pievēršas mākslas kreativitātei. Jau pēc intervijas pārlapojot institūta
izdotā rakstu krājuma "Radoša personība" ceturto un piekto sējumu, acīm
redzama kļūst arī kreatoloģijas sasaiste ar pedagoģisko perspektīvu -
liela daļa pētījumu veltīta izglītības praksei, sākot ar "Kreativitātes
iespējas mājturības integrācijā ar eksaktajiem mācību priekšmetiem
pamatskolā" (Liene Rasnača, Anita Aizsila)1 un beidzot ar "Pensionēto
skolotāju radošās iedvesmas un atklāsmes brīžu iezīmes" (Ārija
Karpova)2. Nav aizmirsta arī vidējā paaudze - piemēram, pētījumā
"Mākslas un foto terapijas ietekme grupas darbā uz pašaktualizāciju un
iekšējo saskaņas izjūtu sievietēm briedumā" (Solveiga Siliņa)3.
Profesore stāsta, ka kreatoloģija ir starpnozaru zinātne, kurā darbojas
psihologi, ģenētiķi, pedagogi utt. un kuras interešu lokā ir
kreativitāte kā personības iezīme, kā process un arīdzan kā produkts.
Trīs "P" - smaida Rita Bebre, un es pārtveru šo smaidu, jo esmu
pamanījis, ka trīs, piecu vai septiņu burtu maģiskās kombinācijas viemēr
ir bijušas pa rokai it visiem reklāmas vidē sastaptajiem kreativitātes
guru. Trīs ir arī kreativitātes galvenie rādītāji - novatorisms,
oriģinalitāte un sociālais derīgums (nozīmīgums). Tie man šķiet visai
neskaidri, jo ietver plašas interpretācijas iespējas, - par pirmajiem
diviem vismaz mākslinieku aprindās vienmēr "domas dalās", lai vai kas
tiktu apspriests, bet trešais izriet no vispārīga sabiedrības viedokļa,
tās locekļu kopīga atzinuma vai vienošanās. Vai kreativitāte eksistē
arī pirms sabiedrības "sprieduma", tā sauktajiem panākumiem, mani
interesē visvairāk. Tādēļ taujāju tālāk - kā kreativitāte
diagnosticējama?
Attiecībā uz personības kreativitāti izrādās - tās diagnosticēšanai
precīzu aparātu nav. Tiesa, pastāv zinātne psihometrija, kas pēta
smadzeņu procesus ar dažādu ierīču palīdzību, bet kreativitāti vai tās
atbūtni (jeb sasaistītības vai atraisītības pakāpes) tādā veidā noteikt
nevarot. Uz jautājumu, vai kreativitāte ir ģenētiski pārmantojama, Rita
Bebre atbild mīklaini, atsaucoties uz akadēmiķi Elmāru Grēnu, kas
viņai privātā sarunā atbildējis vēl mīklaināk - ja cilvēkam esot ko
attīstīt, tad esot, bet, ja ne, tad neesot (jau gatavojoties sarunai,
es šo pašu jautājumu uzdevu populārajam gēnu pētniekam Jurim
Šteinbergam un saņēmu atbildi, ka nekāds kreativitātes gēns, protams,
neeksistējot). Ja kādu interesē radošas domāšanas priekšnosacījumi
smadzeņu līmenī, der palasīt Dr. biol. Jēkaba Raipuļa rakstu
"Vai radošām spējām ir nepieciešamas īpašas smadzeņu funkcijas?"4, kurā
teikts, ka "(..) radošai darbībai (spējām) pamatā ir smadzeņu uzbūves
un funkciju specifitāte ar noteiktām smadzeņu centru aktivitātēm un
arī neiromediatoru sintēzes un noārdīšanās relatīvām sakarībām" (22.
lpp). Turpat arī slēdziens, ka "radošuma stimulēšanas ietekme uz psihes
procesiem šobrīd vēl ir nepietiekami izpētīta, tādēļ tās praktiska
izmantošana ir priekšlaicīga" (27. lpp). Runājot par kreativitātes
atraisīšanās ceļu, profesore Bebre pauž uzskatu, ka kreativitāte ir
atkarīga gan no dotībām, gan vides, tomēr nepietiekami esot novērtēta
personības iespēja pašai pilnveidoties. Kreatīvās domāšanas
diagnosticēšanai visā pasaulē kalpo 20. gs. 60. gados Amerikā radītais
Torensa tests, kura adaptēšanai Latvijas apstākļiem KZI iegādājies
licenci. Darbs joprojām norit.
Tālāk uzzinu, ka personības kreativitāte iedalāma primārajā un
sekundārajā, piemēram, salīdzinot komponista un mūzikas izpildītāja
darbības īpatnības. Savukārt kreativitāte kā produkts arī iespējama
divējāda - piemēram, tehnikā un zinātnē kreativitātes pamatā ir ideja,
kas balstīta domāšanā. Savukārt mākslā - tēls, kas dzimst iztēlē. Ar to
izskaidrojams, ka zinātnieki eksperimentos bieži vien nonāk pie
vienāda rezultāta, bet mākslinieki - pie pilnīgi pretēja.
Sarunā pievēršamies jautājumiem par kreatīvu procesu. Rita Bebre min
hiperslavenā, arī Rīgā pabijušā kreativitātes guru De Bono individuālās
un kolektīvās kreativitātes attīstīšanas tehnoloģijas. Atceramies
septiņu cepuru metodi - tās būtība ir tāda, ka grupas dalībnieki breinstormā
(prāta vētrā) sadala lomas - skeptiķa, optimista, prātotāja,
fantazētāja utt. Lai būtu interesantāk, uzliek arī dažādu krāsu
cepures un procesa laikā ar tām (un arī lomām) mainās. Šajā sakarā
jautāju profesorei, ar ko izskaidrojama arvien pieaugošā tendence
saistīt kreativitāti ar grupas, nevis indi-viduālu darbu (man gan ir
pašam sava atbilde - tā "kreatīvās tehnoloģijas" var pārdot lielākam
skaitam cilvēku un vairāk nopelnīt). Vai grupā kreativitāti var iegūt,
saskaitot individuālās kreativitātes vai varbūt reizinot? Rita Bebre
pārformulē jautājumu - vai kreativitāti var skatīt kā grupai piemītošu
īpašību? - un tā noskaidrošanai aicina talkā vienu no institūta
līdzstrādniecēm. Abu atzinums ir, ka jā, lai gan ar piebildi, ka šādi
pētījumi pasaulē vēl nav veikti. Un arī, ka KZA nodarbojas ar
individuālās kreativitātes pētniecību, kas atbilst orientācijai uz
mākslas kreativitāti, kura savukārt, dzimusi no tēla, nevar būt
kolektīva. Pēc sarunas mājās lasu pētnieku rakstus institūta izdevumos,
kur secinājumu daļā līdzās interesantiem atzinumiem ir ne mazums
vispārīgu izteikumu: "Radošas personības jēdziens cieši saistīts ar
vēlmi pilnveidoties un radoši realizēties"5, "Pozitīvas emocijas,
lietderīgs laika izlietojums rada pamatu noturīgai motivācijai un rosina
tālākai radošai darbībai"6, "Garīguma psiholoģijā garīgās izpausmes
izpēte ietver (..) izpratni par garīgumu kā neatņemamu cilvēka dzīves
kreativitātes kvalitāti"7. Tas pārliecina, ka pētījumi jāturpina.
Tiecos uz profesionāla rakstnieka statusu - uz pilnu slodzi literatūrā. 
