„Atsvabināt Hercogu Jēkabu no oreola...”

-Ar kādu nodomu tu šoceturtdien organizē Hercoga Jēkaba dzimšanas dienu Rīgā grāmatnīcā – bufetē – lasītavā „Pie Humberta”?

Man ir šķīsti nodomi. Lai to svinētu ne vien īstenie kurzemnieki savas puses sirdī – Kuldīgā, uzposušies parūkās un mantijās un brūvējot vīnu no rudens vīnogām Rendā, bet arī rīdzinieki. Rīgai, ko ar smagām nodevām aplika zviedru vara, skauda hercoga Jēkaba Ketlera panākumi. Aizdegsim 400 svecītes jubilejas tortē, ja hercoga piekritēji sagādās torti un sveces.!Ja sekmīgi izdosies teleportācija, svinību apmeklētāji sastaps dzīvu jubilāru un viņa sievu, kā arī otru galveno varoni – pirātu vadoni Viljamu Ārundelu fon Vardūru. 

Mans nolūks ir atsvabināt Hercogu Jēkabu no glorificētāju uztieptā ideālā valdnieka oreola. No puspatiesību kultūrslāņa, zem kura aprakti viņa dzīves sasniegumi. Atklāt viņa vājās un stiprās puses, plānus, kas tika rūpīgi slēpti no sabiedrības. Kā Makiavelli padomu izmantotājs vēlējās pārveidot Kurzemes – Zemgales hercogisti par „Austrumu Holandi” un ne tikai.

-Kāda jēga rakstīt vēsturiskos romānus?

Es tajā saskatu visdziļāko jēgu. Ne vairāk, ne mazāk. Pieslejos tai zinātnieku versijai, ka laika sadalījums pagātnē, tagadnē un nākotnē ir nezinātnisks un novecojis. Pieņemu, ka visi laikmetu notikumi (batālijas) norisinās paralēli dažādos slāņos (dimensijās) un vienlaikus. To pierādīja tas, ka, rakstot par Hercogu Jēkabu un Mellsila pirātu piedzīvojumiem, sajutu tā laika smaržas, redzēju, kā ģērbās aprakstītie tēli, kā viņi uzvedās krogā „Zem vecā vapeņa”, kāds bija viņu mājokļu iekārtojums. Iztēle? Redzes gleznas tagadējā Rojas novada Mellsila piekrastē ar pirātu fortu bija tik spilgtas, ka robežojās jau ar dokumentālo kino. 

Šis romāns, kas atdzīvosies 28.oktobrī „Pie Humberta”, ir pirmais no manas triloģijas darbiem. Nākamais – „Nenotveramie atsvabinātāji” būs turpinājums Rutku Tēva „Vella kalpiem”, bet trešais – noslēdzošais aptvers hercoga Pētera Bīrona un viņa pēdējās sievas dzīvi līdz emigrācijai. Šim mērķim esmu uz vairākiem gadiem pārcēlies no Rīgas uz Jelgavu (Mītavu), lai iejustos darbības vidē. 

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka vēsturiskajiem romāniem par pieejamu cenu jānonāk Kurzemes un Zemgales skolu bibliotēkās, jārosina un jāieintriģē vidusskolēnus uzzināt vairāk par mūsu patieso, lepno vēsturi, kas vēstures mācību grāmatās pieminēta it kā garāmskrienot. Piemēram, neapgāžamus faktus, ka labā Zviedrija bija viltīga un melīga neitrālās hercogistes postītāja, izlaupītāja vairākas reizes viena cilvēka mūža garumā (no 1617. līdz 1660.gadam). Zviedru feldmaršals Roberts Duglass apveda ap stūri tālredzīgo valstsvīru Jēkabu.

-Kāpēc tava izvēle krita uz 17. gadsimtu?

Tā dēvētais «Galantais laikmets» izpētei šķita īpaši saistošs. Tajā cilvēki bija tikpat izvirtuši, divkosīgi un tikpat izmanīgi cīnījās par izdzīvošanu un personīgās mantas vairošanu, kā mēs – XXI. gadsimta Latvijā. Taču varonības un ideālisma viņiem netrūka, ar ko šobrīd nevaram palepoties.

-Vai ir perspektīva vēsturisko romānu izdošanai Latvijā?

Grūti teikt. Būtu nepieciešama plašāka speciālistu diskusija un valsts (Izglītības ministrijas) pasūtījums. „Lata romānu” sērijā ir sastopami vairāki veiksmīgi darbi. Starptautiskās grāmatu izstādēs tiek iekārtoti specializēti vēsturisko romānu stendi. Vācijā un Zviedrijā pašlaik vērojams vēsturisko un arī pirātu romānu bums, tā ka pastāv teorētiska iespēja pievērst sev ārzemju grāmatu apgādu uzmanību. 

Kopš Rutku Tēva „Mūksalas brāļiem” un „Gambijas” un Aleksandra Grīna „Tobago” nav radīts romāns vēsturiskās beletristikas žanrā, kur galvenie varoņi apzināti izvēlas pirātu likteni un nevilšus kļūst par lielkungu un lielvaru sadursmju ķīlniekiem. Bet tieši tādas epizodes mūsu vēsturē ir daudzas! 

Tā kā kopš 2010.gada 28.oktobra, kad pirms 400 gadiem Kuldīgā dzimis izcilais valstsvīrs Jēkabs Ketlers un kristīts Svētās Katrīnas baznīcā, turpmāko gadu aizvadīsim viņa jubilejas zīmē, esmu noskaņots optimistiski. Kaut gan atļāvos samērā brīvi interpretēt vēstures baltos plankumus, jo izstudēto vēsturnieku viedokļi un arhīvu avotu fakti bija diametrāli pretēji. Sižetu balsta un virza mīlas trijstūris starp pirātu barvedi Mārci Tromelu, angļu militāro instruktoru Viljamu Ārundelu un Austrijas erchercogienes meitu Juzefīnu fon Ambrass, kura pēc tēva - kapteiņa pašnāvības laupītāju uzbrukuma brīdī, uzaug pie pirātiem. Esmu pārliecināts, ka izdevēji, par mērenu samaksu iegādājoties izdošanas tiesības uz „Mellsila pirātiem”, būs ieguvēji. Romāns ir jau izrediģēts un tajā izlabotas visas gramatiskās kļūdas.

Pērn mans apgādā „Turība” izdotais romāns „Nesodāmais avantūrists” jau izpelnījies publisko bibliotēku lasītāju atzinību, uz tā lasīšanu Kuldīgā, Liepājā un citviet pat pierakstoties rindā. 

-Uz ko jāgatavojas tiem, kas ieradīsies jubilejas pasākumā?

Tas būs teatralizēts priekšnesums. Ielūdz Hercogs Jēkabs – namatēva lomā. Varēs baudīt tā laika pirātu dzērienus bufetes bārmeņu izpildījumā. „Pie Humberta” ir ērti atrodama Berga bazārā, ieeja no Marijas ielas, pirmais mazais pagalms pa kreisi. Ieeja – brīva. Nesteidzīgā gaisotnē no 19.00 līdz 21.30 izbaudīsim vēstures elpas apdvestus notikumus. Svinēsim dzīvi. Ieklausīsimies jūsu pastāstos, leģendās. Spēlēsim kā pirāti – kārtis vai uz kauliņiem. Tiem, kas atnāks tā laikmeta drānās vai rotāti ar 17.gadsimta aksesuāriem, būs iespēja parakstīties uz romāna pirmajiem eksemplāriem par īpaši zemu cenu. Tiem, kas Eiropas kartē varēs atminēt, kur noslēpti Viljama Ārundela fon Vardūra dārgumi, mēriņš uz rakstnieka rēķina.