Tiecos uz profesionāla rakstnieka statusu - uz pilnu slodzi literatūrā.
Esmu gatavs ziedot savu vienīgo mūžu šajā fiziskajā ķermenī, lai izkoptu savu daiļrades metodi, radošo individuālo rokrakstu, ko atpazītu, cienītu un izvēlētos Jūs - mani lasītāji.
Romānu rakstīšanā sakausēju dzimtas sāgas, vēsturiskus, reālus notikumus, faktus ar neparastiem varoņiem, dēkām un pārdabiskiem elementiem, to pārlejot ar gardu humora mērci. Esmu gatavs radoši sasaukties un sacensties ar latviešu romānistiem - Vili Lāci, Pāvilu Rozīti, Rutku Tēvu un Aleksandru Grīnu. Vai tas būs izdevies, par to lai spriež biogrāfi un literatūrzinātnieki.
Manās grāmatās jūs - lasītāji, nedrīkstētu just manu piepūli, sviedrus, visam jātop ar elegantu vieglumu.
Objektīva žurnāla "FHM" (E.Frīdvalda) īsrecenzija par "Marijas ielas koķetēm"
Tā vairāk ir Aleksandra Čaka Rīga bez poētiskiem
izskaistinājumiem, nevis naiva „Latvijas laiku” glorificēšana, piedēvējot
tolaik dzīvojošajiem tuvu vai bezgrēcīgu eņģeļu vaibstus. Nosacīti šo stāstu
par sarkano lukturu pilsētu varētu uzskatīt arī par vēsturisku vēstījumu, jo
dzīves virpulī ierauto personāžu dzīvesstāsti stāstīti tiešā saistībā ar tā
laika vēsturisko un politisko situāciju, minot pat konkrētus sīkumus par valsts
liekulīgajiem centieniem netiklības apkarošanas jomā, kam braši turas pretī
izklaides iestāžu turētāji, izdomājot arvien rafinētākus paņēmienus savas
eksistences turpināšanai. Un ne tikai vēsturiskās, bet detaļas vispār ir tās,
kas iepūš dzīvību šīs grāmatas lappusēs, vienalga, vai runa būtu par kungu
modēm vai šampanieša vannām, kurās turīgi kungi peldina savas favorītes.
Kad un kā lasīt:
Miksējot šampanieti, fokstrotu un sēžu protokolus, kuros tiek
apraudāta nācijas demogrāfiskā situācija.