Biogrāfija
Grāmatas
Intervijas
Citāti
Ziņas
Kalendārs
Saites
Atsauksmes
Tiecos uz profesionāla rakstnieka statusu - uz pilnu slodzi literatūrā.

Esmu gatavs ziedot savu vienīgo mūžu šajā fiziskajā ķermenī, lai izkoptu savu daiļrades metodi, radošo individuālo rokrakstu, ko atpazītu, cienītu un izvēlētos Jūs - mani lasītāji.

Romānu rakstīšanā sakausēju dzimtas sāgas, vēsturiskus, reālus notikumus, faktus ar neparastiem varoņiem, dēkām un pārdabiskiem elementiem, to pārlejot ar gardu humora mērci. Esmu gatavs radoši sasaukties un sacensties ar latviešu romānistiem - Vili Lāci, Pāvilu Rozīti, Rutku Tēvu un Aleksandru Grīnu. Vai tas būs izdevies, par to lai spriež biogrāfi un literatūrzinātnieki.

Manās grāmatās jūs - lasītāji, nedrīkstētu just manu piepūli, sviedrus, visam jātop ar elegantu vieglumu.


 
 

Kreatīvās domāšanas un literatūras dizaina meistarklase

Kreatoloģija: “Nepieciešami tālāki pētījumi!”

Dodoties uz tikšanos Kreativitātes zināt­niskajā institūtā (KZI), uz mirkli iztēlojos ceļamērķi kā vienā no brāļu Strugacku romāniem aprakstīto "Brīnumdarīšanas un burvestību zinātniski pētniecisko institūtu", jo tā pētāmais objekts man tiešām šķita brīnumiem un burvībām radniecīgs.

Taču lai institūta dāmas man piedod šo fantāzi­jas rotaļu, jo tobrīd vēl biju virspusēju pieņēmumu varā. Desmit gadu pavadījušam dažādu reklāmas aģentūru krea­tīvajos depar­tamentos, man joprojām nebija skaidrs, kas tā kreativitāte tāda ir, un tādēļ biju visai pārsteigts, internetā uzejot ziņas, ka tepat Imantā attīstās pavisam jauna zinātne - kreatolo­ģija. Turpat tīmeklī bija rakstīts, ka KZI darbojas Rīgas Peda­goģijas un izglītības vadības augstskolas paspārnē un ka to vada Dr. psych. prof. Rita Bebre. Biju lasījis arī, ka institūts pastāv jau vairākus gadus, organizējis desmit starptautis­kas konferences un izdevis piecus zinātnisku rakstu krājumus. Pretēji iedomātajam saruna ar Ritu Bebri risinājās pavi­sam ikdienišķā birojā lietišķā atmosfērā. Pirmais, ko profesore uzsver, ir - kreatoloģija ir viņas pašas radīta starpnozaru zinātne, kas cēlusies no pieredzes daiļrades psiholoģijas pētīšanā caur mirklīgu domas uzliesmojumu. Tikai pēc šī ra­došā akta zinātniece noskaidrojusi, ka kreatoloģijai veltīti žurnāli jau tiek izdoti Irānā un Japānā. Tagad esot izveidoju­sies laba starptautiska sadarbība. Vārda "kreativitāte" vietā mierīgi varot lietot vārdu "radošums", jo tas ir terminolo­ģi­jas komisijas oficiāli atzīts. Savukārt, runājot par personības kreativitātes attīstīšanu, Rita Bebre iesaka lietot vārdu "atraisīt", tātad skatīt kreativitāti nevis kā potenciāli izaudzējamu, bet personībai pilnā mērā piemītošu, tikai kaut kādu iemeslu dēļ "sasaistītu" īpašību. Tālāk uzzinu, ka pasaulē populāra ir kreativitātes pētniecība tādās jomās kā bizness un menedžments, turpretī KZI vairāk pievēršas mākslas kreativitātei. Jau pēc intervijas pārlapojot institūta izdotā rakstu krājuma "Radoša personība" ceturto un piekto sējumu, acīm redzama kļūst arī kreatoloģijas sasaiste ar pedagoģisko perspektīvu - liela daļa pētījumu veltīta izglītības praksei, sākot ar "Kreativitātes iespējas mājturī­bas integrācijā ar eksaktajiem mācību priekšmetiem pamat­skolā" (Liene Rasnača, Anita Aizsila)1 un beidzot ar "Pen­sionēto skolotāju radošās iedvesmas un atklāsmes brīžu iezīmes" (Ārija Karpova)2. Nav aizmirsta arī vidējā paaudze - piemēram, pētījumā "Mākslas un foto terapijas ietekme grupas darbā uz pašaktualizāciju un iekšējo saskaņas izjūtu sievietēm briedumā" (Solveiga Siliņa)3.

 
 Profesore stāsta, ka kreatoloģija ir starpnozaru zinātne, kurā darbojas psihologi, ģenētiķi, pedagogi utt. un kuras interešu lokā ir kreativitāte kā personības iezīme, kā process un arīdzan kā produkts. Trīs "P" - smaida Rita Bebre, un es pārtveru šo smaidu, jo esmu pamanījis, ka trīs, piecu vai septiņu burtu maģiskās kombinācijas viemēr ir bijušas pa rokai it visiem reklāmas vidē sastaptajiem kreativitātes guru. Trīs ir arī kreativitātes galvenie rādītāji - novatorisms, oriģi­nalitāte un sociālais derīgums (nozīmīgums). Tie man šķiet visai neskaidri, jo ietver plašas interpretācijas iespējas, - par pirmajiem diviem vismaz mākslinieku aprindās vienmēr "do­mas dalās", lai vai kas tiktu apspriests, bet trešais izriet no vispārīga sabiedrības viedokļa, tās locekļu kopīga atzi­­nu­ma vai vienošanās. Vai kreativitāte eksistē arī pirms sabie­d­rības "sprieduma", tā sauktajiem panākumiem, mani interesē visvairāk. Tādēļ taujāju tālāk - kā kreativitāte diag­nosticējama?

 Attiecībā uz personības kreativitāti izrādās - tās diagnos­­ticēšanai precīzu aparātu nav. Tiesa, pastāv zinātne psiho­metrija, kas pēta smadzeņu procesus ar dažādu ierīču palī­dzību, bet kreativitāti vai tās atbūtni (jeb sasaistītības vai atraisītības pakāpes) tādā veidā noteikt nevarot. Uz jautāju­mu, vai kreativitāte ir ģenētiski pārmantojama, Rita Bebre atbild mīklaini, atsaucoties uz akadēmiķi Elmāru Grē­nu, kas viņai privātā sarunā atbildējis vēl mīklaināk - ja cilvē­kam esot ko attīstīt, tad esot, bet, ja ne, tad neesot (jau gatavo­jo­ties sarunai, es šo pašu jautājumu uzdevu popu­lā­rajam gēnu pētniekam Jurim Šteinbergam un saņēmu atbildi, ka nekāds kreativitātes gēns, protams, neeksistējot). Ja kādu interesē radošas domāšanas priekšnosacījumi sma­dzeņu līmenī, der palasīt Dr. biol. Jēkaba Raipuļa rakstu "Vai rado­šām spējām ir nepieciešamas īpašas smadzeņu funkcijas?"4, kurā teikts, ka "(..) radošai darbībai (spējām) pamatā ir smadzeņu uzbūves un funkciju specifitāte ar no­teiktām sma­dze­ņu centru aktivitātēm un arī neiromediatoru sintēzes un noārdīšanās relatīvām sakarībām" (22. lpp). Turpat arī slē­dziens, ka "radošuma stimulēšanas ietekme uz psihes procesiem šobrīd vēl ir nepietiekami izpētīta, tādēļ tās prak­tiska izmantošana ir priekšlaicīga" (27. lpp). Runājot par kreativitātes atraisīšanās ceļu, profesore Bebre pauž uzska­tu, ka kreativitāte ir atkarīga gan no dotībām, gan vides, tomēr nepietiekami esot novērtēta personības iespēja pašai pilnveidoties. Kreatīvās domāšanas diagnosticēšanai visā pasaulē kalpo 20. gs. 60. gados Amerikā radītais Torensa tests, kura adaptēšanai Latvijas apstākļiem KZI iegādājies licenci. Darbs joprojām norit.

Tālāk uzzinu, ka personības kreativitāte iedalāma primā­rajā un sekundārajā, piemēram, salīdzinot komponista un mūzikas izpildītāja darbības īpatnības. Savukārt kreativitāte kā produkts arī iespējama divējāda - piemēram, tehnikā un zinātnē kreativitātes pamatā ir ideja, kas balstīta domā­šanā. Savukārt mākslā - tēls, kas dzimst iztēlē. Ar to izskaid­rojams, ka zinātnieki eksperimentos bieži vien nonāk pie vienāda rezultāta, bet mākslinieki - pie pilnīgi pretēja.

Sarunā pievēršamies jautājumiem par kreatīvu procesu. Rita Bebre min hiperslavenā, arī Rīgā pabijušā kreativitātes guru De Bono individuālās un kolektīvās kreativitātes attīs­tīšanas tehnoloģijas. Atceramies septiņu cepuru metodi - tās būtība ir tāda, ka grupas dalībnieki breinstormā (prāta vētrā) sadala lomas - skeptiķa, optimista, prātotāja, fanta­zē­tāja utt. Lai būtu interesantāk, uzliek arī dažādu krāsu cepures un procesa laikā ar tām (un arī lomām) mainās. Šajā sakarā jautāju profesorei, ar ko izskaidrojama arvien pieaugošā tendence saistīt kreativitāti ar grupas, nevis indi­-viduālu darbu (man gan ir pašam sava atbilde - tā "krea­tī­vās tehnoloģijas" var pārdot lielākam skaitam cilvēku un vairāk nopelnīt). Vai grupā kreativitāti var iegūt, saskaitot individuālās kreativitātes vai varbūt reizinot? Rita Bebre pārformulē jautājumu - vai kreativitāti var skatīt kā grupai piemītošu īpašību? - un tā noskaidrošanai aicina talkā vienu no institūta līdzstrādniecēm. Abu atzinums ir, ka jā, lai gan ar piebildi, ka šādi pētījumi pasaulē vēl nav veikti. Un arī, ka KZA nodarbojas ar individuālās kreativitātes pētniecību, kas atbilst orientācijai uz mākslas kreativitāti, kura savukārt, dzimusi no tēla, nevar būt kolektīva. Pēc sarunas mājās lasu pētnieku rakstus institūta izdevu­mos, kur secinājumu daļā līdzās interesantiem atzinumiem ir ne mazums vispārīgu izteikumu: "Radošas personības jēdziens cieši saistīts ar vēlmi pilnveidoties un radoši realizē­ties"5, "Pozitīvas emocijas, lietderīgs laika izlietojums rada pamatu noturīgai motivācijai un rosina tālākai radošai dar­bībai"6, "Garīguma psiholoģijā garīgās izpausmes izpēte ietver (..) izpratni par garīgumu kā neatņemamu cilvēka dzīves kreativitātes kvalitāti"7. Tas pārliecina, ka pētījumi jāturpina.

 Vilnis Vējš, pārpublicēts no žurnāla "Studija"  

  »